Veidojot savu grāmatu un sagatavojot to izdošanas mirklim, rakstnieks lielākoties nav viens. Dažādos sarakstītā materiāla sagatavošanas un apstrādes posmos autoru atbalsta vesels birums citu cilvēku. Vislielākais apjukums mēdz iestāties, apdomājot redaktora un korektora nepieciešamību, jo ne vienmēr visiem ir līdz galam skaidrs, ar ko šie abi palīgi atšķiras un kurā brīdī ir visnoderīgākie. Lai atbalstītu autorus, šajā rakstā skaidrojam redaktoru un korektoru būtiskākās iezīmes, kā arī galvenās atšķirības.

Grāmatas tapšanas galvenie posmi

Viss sākas ar ideju un autora darbu pie grāmatas satura. Mirklī, kad grāmatas manuskripts ir gatavs, tas tiek nodots redaktoram rediģēšanai. “Pat, ja autoram šķiet, ka viņa darbs ir izcils, tam tik un tā vajadzētu satikt redaktora acis, lai melnraksts saņemtu profesionālāku skatu no malas,” stāsta izdevniecības MontMasca vadītāja Silvija Ozola. 

Reizēm rediģēšana var tikt veikta vairākreiz, atkarībā no nepieciešamības. Pēc rediģēšanas materiālam pieslēdzas korektors, kas darbu caurskata tehniski un novērš fiziskās nepilnības. Kad viss teksts ir sakārtots, grāmata var tikt nodota maketētājam un pēc tam - izdrukāta. 

Redaktors — radošu risinājumu ierosinātājs

Redaktori un korektori parasti strādā ar manuskriptiem un citiem dokumentiem dažādos rakstīšanas procesa posmos. Redaktori bieži saņem dokumenta pirmo projektu un turpina to rediģēt, līdz tas ir pabeigts. Viņi pievēršas teksta galvenajām iezīmēm, tostarp sižetam, vispārējai plūsmai un rakstīšanas stilam un paņēmieniem.

“Manuprāt, redaktors ir cilvēks, kurš izķidā visu autora darbu. Svarīgākais redaktora uzdevums, saņemot grāmatas melnrakstu, ir saprast darba mērķi un auditoriju. Tad pārliecināties, ka autora viss darbs tam atbilst. Vietās, kur materiāls nav atbilstošs, sniegt komentārus un aicināt autoru uzlabot vai izmainīt manuskriptu,” pieredzē dalās Silvija. 

“Bieži vien redaktors arī iesaka konkrētus labojumus. Tas ir cilvēks, kas var objektīvi novērtēt melnrakstu un pateikt autoram, kas ir un kas nav labi. Pēc novērojumiem, bieži vien grāmatu melnrakstos ir pārāk daudz vai par maz detaļu, to visu iespējams uzlabot rediģēšanas procesā. Nodoms, tēlu izvēle, to darbības, veids, kā tie tiek pasniegti - redaktors kritiski izvērtē visus šos aspektus. Bieži vien starp redaktoru un autoru var būt nesaskaņas. Tas ir labi, jo veicina radošu risinājumu problēmām un ļauj abām pusēm paskatīties uz darbu no malas.”

Īpaša uzmanība manuskripta saturiskajiem aspektiem

Redaktors lasa tekstu, pievēršot uzmanību daudziem aspektiem, turklāt tas ir cilvēks, kurš nav emocionāli pieķēries katram aprakstītajam vārdam un notikumam.  Tas ļauj objektīvāk novērtēt teksta kvalitāti un potenciālu sasniegt mērķauditoriju. Redaktori arī bieži izmanto savas rūpīgi attīstītās prasmes, lai cieši sadarbotos ar rakstniekiem-ekspertiem, kuriem ir tehniskās zināšanas par attiecīgo tematu, bet trūkst rakstīšanas prasmju, lai radītu kvalitatīvu saturu.

Redaktora darba pienākumos ietilpst:

• satura pielāgošana ar mērķi nodrošināt, ka tas atbilst kādam konkrētam stilam;
• rakstīto tekstu pārskatīšana, lai uzlabotu to skaidrību un nepārtrauktību;
• sadarbība ar rakstniekiem grāmatas koncepta izstrādē;
• autoru iesniegto darbu pārskatīšana un apstiprināšana pirms publicēšanas.

Rediģēta dokumenta uzspodrināšana korektoru rokās

Pēc definīcijas korektūra ir virspusēja pārbaude. Tā ir dokumenta galīgā pārbaude. Korektori parasti strādā ar dokumenta pēdējo redakciju, pirms to apstiprina publicēšanai. Viņi pievēršas dokumenta tehniskajām iezīmēm un nodarbojas ar interpunkcijas, pareizrakstības un dokumenta formatēšanas elementu labošanu.

“Korektors ir tehnisks pienākums, kur vēlamais rezultāts bieži vien ir gramatiski un stilistiski pareizi sakārtoti teikumi. Korekciju noteikti nevajadzētu pieprasīt pirms redakcijas, protams, izņemot gadījumus, kad autoram pašam ir slikta gramatikas izjūta, kas var traucēt redaktoram uztvert domu,” Silvija piebilst.

Korektoru darba pienākumos ietilpst:

• pareizrakstības, gramatikas un tipogrāfijas kļūdu identificēšana;
• lielo burtu un interpunkcijas zīmju konsekventa lietojuma pārbaude;
• atstarpju, lappušu numerācijas un citu formatēšanas elementu labošana;
• stila prasību analīze un konsekvences nodrošināšana;
• gramatikas un attīstības komentāru sniegšana autoram.

Redaktūras un korektūras galvenās atšķirības

Rediģēšana novērš tādas problēmas, kas saistītas ar teksta būtību, piemēram, teikuma uzbūvi un valodas skaidrību. Rūpīga rediģēšana palīdzēs uzlabot teksta lasāmību, skaidrību un toni. Redaktors rūpīgi pārbaudīs un noslīpēs autora rakstīto tekstu, lai nodrošinātu vienmērīgu stāstījumu un uzlabotu dokumenta kvalitāti.

Šīs profesijas pārstāvji var arī palīdzēt rakstītājiem uzlabot vārdu izvēli, pielāgot rakstīšanas toni un uzlabot vēstījuma skaidrību. 

Korektūra ietver teksta rūpīgu pārbaudi, rindu pa rindai, lai pamanītu pārrakstīšanās kļūdas un stila problēmas un tās izlabotu. Korektori var palīzēt arī ar dokumenta tehnisku sakārtošanu - lappušu numuriem, atsaucēm, formatēšanas elementiem u.c.

Redaktors un korektors — vienas monētas divas puses

Kā redzat, rediģēšana un labošana ir divi dažādi dokumentu sagatavošanas posmi, kas viens otru papildina. Ikviens autors pēc tam, kad ir pabeidzis rakstīt manuskriptu, meklēs profesionālu korektūras un rediģēšanas pakalpojumu. Tiešsaistes korektūras un rediģēšanas pakalpojumu pārpilnība ļauj autoriem viegli nolīgt otru acu pāri. Tomēr, lai palīdzētu autoram skaidri un saskaņoti izteikt savas domas, ir svarīgi, ka redaktors un korektors pārzina ne tikai sava darba tehnisko pusi, bet arī konkrēta manuskripta tēmai raksturīgās saturiskās nianses, jēdzienus un terminus.

Atkarībā no ieņemamā amata veida redaktors var sadarboties ar rakstnieku, lai izstrādātu koncepciju, noteiktu dokumenta mērķi, pielāgotu stāsta loģiku vai uzlabotu sadaļas toni.

Salīdzinājumam - korektori parasti sadarbojas ar rakstniekiem, izstrādājot projektu, kas ir gandrīz gatavs publicēšanai. Viņi var jautāt rakstītājiem par viņu vēlmēm, piemēram, vai viņi dod priekšroku vienkāršākam vai izsmalcinātākam rakstīšanas stilam. Pēc tam viņi var izmantot šo informāciju, pārskatot dokumentu, lai atrastu gramatikas, pareizrakstības un sintakses tehniskās kļūdas.

Komunikācija arvien ir galvenais kvalitatīva manuskripta stūrakmens

Grāmatas tapšanas procesā neatņemama sastāvdaļa ir skaidra komunikācija starp visām iesaistītajām pusēm. Autoram pēc grāmatas sarakstīšanas var rasties dažādi jautājumi. Kādu lomu pilda jebkurš no manuskripta apstrādē iesaistāmiem profesionāļiem? Kāds manuskripta uzlabošanas komandas sastāvs būtu vispiemērotākais? Vienmēr iespējams uzdot jautājumus un sazināties ar izdevniecību pārstāvjiem, lai precizētu dažādas detaļas. Tāpat arī korektori un redaktori autoriem, vienojoties par sadarbību, pārrunā to, kas no viņiem tiek sagaidīts un kāda veida atbalsts ir nepieciešams. 

Īpaši mazāka izmēra izdevniecībās manuskripta apstrāde jebkuram autoram var pārvērsties par ļoti baudāmu procesu. Tas tādēļ, ka visi komandas biedri spēj gana kvalitatīvi pievērsties konkrētam projektam. Piemēram, veltīt laiku autora vēlmju izprašanai, skaidrai lomu sadalei, efektīvai komunikācijai, un, protams, kvalitatīvai darba izpildei.