Kad klasē valda nesaskaņas, no tā cieš ne vien paši bērni, bet arī pedagogs un mācību process kopumā. Kāpēc rodas nesaskaņas? Ir daudz un dažādi iemesli, sākot no audzināšanas mājās, ietekmes no citiem bērniem līdz pat slēptiem pāridarījumiem. Tomēr tā nav norma, tāpēc par to ir jārunā un jārisina.
Lai gan šobrīd vairs neesmu skolotāja, kas ikdienā iet klases priekšā, vēl joprojām spilgti atceros bērnus, kurus mācīju tad, kad pati vēl biju studente. Viņi negribēja draudzēties, sarunāties vai strādāt grupās ar konkrētiem klasesbiedriem. Un tas bija skumji. Tajā brīdī es nolēmu, ka mana bakalaura darba tēma būs par uzvedību un savstarpējām attiecībām. Un šīs tēmas ietvaros arī radās dažādas metodes, kā veicināt mierīgu un harmonisku līdzāspastāvēšanu, draudzīgu atmosfēru klasē un mācību sasniegumus.
Par to arī šī saruna (jo par lekciju to galīgi negribētos saukt!). Kā un ar kādām metodēm veicināt savstarpējo cieņu, draudzību un mierīgu līdzāspastāvēšanu klasē.
Pārrunāsim:
Praktiski izmēģināsim:
Protams, jāatceras, ka katrs klases kolektīvs ir citāds, tādēļ metodes jāpielāgo atbilstoši savas klases vajadzībām.
Teorētiskā puse ir ļoti svarīgs aspekts, tomēr praktiskā puse būs neatsverams ieguvums ikvienam pedagogam, turklāt – teorētiskais materiāls, kas būs sagatavots prezentācijā, tiks nosūtīts katram dalībniekam, tādēļ pie teorētiskajiem aspektiem kavēsimies mazāk, lai varētu izmēģināt pēc iespējas vairāk dažādu metožu un pārrunāt to rezultātus.
Ja dalām nodarbību daļās, tad:
Šīs nodarbības mērķis ir parādīt dažādus veidus, kā novērst nesaskaņas klasē, uzlabot attiecības, harmonizēt līdzāspastāvēšanu, tādā veidā panākot labākus mācību sasniegumus un pasargājot gan skolēnu, gan savu emocionālo veselību. Protams, rezultāts nebūs manāms pēc vienas metodes pielietošanas reizes, jo tai nepieciešama sistemātiska un regulāra pieeja.
Pēc nodarbības apmeklēšanas katrs skolotājs iegūs praktiski pielietojamas metodes, kuras ieviest ikdienas darbā ar skolēniem. Turklāt šīs metodes varēs integrēt dažādos mācību priekšmetos.
Nodarbības būs piemērotas visiem 1.-6.klases pedagogiem, īpaši klases audzinātājiem, klases audzinātāju palīgiem, latviešu valodas un literatūras skolotājiem.
Mani sauc Kristiāna Rancāne, esmu pabeigusi Daugavpils Universitāti un ieguvusi bakalaura grādu izglītībā un pamatizglītības (1.-6. klase) un sociālo zinību skolotāja kvalifikāciju Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātē. Paralēli tam esmu attīstījusi sevi, mācoties dažādos kursos, apmeklējot seminārus un lekcijas. Skolā šobrīd vairs nestrādāju, bet labprāt aktīvi dalos ar savām zināšanām. 2 gadus esmu strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, turklāt gadu baudīju arī audzinātāja palīga pienākumus.
Es uzskatu, ka nav sliktu vai nepaklausīgu bērnu, ir tikai nepareiza pieeja viņu saliedēšanai un uzklausīšanai. Tieši tāpēc dalos ar savām zināšanām un to, ko pati esmu izmēģinājusi.
