Šad tad satieku cilvēkus, kuri min, ka labprāt izdotu savu grāmatu, taču nezina, kā to darīt. Iespējams, ka jau datorā stāv manuskripts, taču nākamie soļi īsti nav skaidri. Grāmatu izdošana ir māksla, taču tajā ir daudzi un dažādi praktiski soļi, kuri ar radošumu nemaz nav skaistīti. Tas arī visvairāk attur jaunos autorus no grāmatu izdošanas, jo apstāšanās notiek pie praktiskajiem soļiem. Nu tad lūdzu! Manas pieredzes apkopojums, kā izdot savu grāmatu pašam vai ar izdevniecības palīdzību.

Kas ir jādara, lai izdotu savu grāmatu soli pa solim:

1. Saproti pats/i, cik dažādās jomās no tālāk minētajām esi vai vari aši kļūt kompetents.

Ja vari izdarīt pats - lieliski, bet atceries konsultēties arī ar citiem, kuri tavu mērķi jau ir sasnieguši, lai zinātu, vai esi uz pareizā ceļa.

2. Izveido grāmatas konceptu.

Saproti, kāpēc vispār raksti - ko tu gribi pateikt un kam. Ja tas ir svarīgi tev, tad tas var būt svarīgi arī kādam citam, bet rakstīt rakstīšanas pēc arī ir muļķīgi, jo beigu beigās tomēr vēlies, lai kādam būtu no izlasītā kaut kāds labums. Ideālā gadījumā ir labi ņemt talkā kādu, kurš iepriekš ir izdevis savu grāmatu (vēlams veiksmīgi). Sliktākajā (tas tomēr labāk kā nekas) ir izveidot domu karti ar atslēgas vārdiem, ko vēlies iekļaut grāmatas saturā.

3. Uzraksti savu grāmatu.

Rakstniecība ir radošs process, kuram katrs var pieiet pilnīgi citādi. Par to ir sarakstītas atsevišķas grāmatas, uzdevumu krājumi, bloga raksti un kas tik vēl ne. Pārsvarā gan angļu valodā. Ir cilvēki, kuriem paiet gadu desmiti, līdz grāmata redz dienas gaismu, taču esmu dzirdējusi arī par klubiņiem, kur grāmatu uzcep vienā mēnesī. 

4. Grāmatas rediģēšana.

Šis laikam ir emocionāli sāpīgākais process. It īpaši, ja rediģēšanā iesaistāt kādu citu, kas noteikti būtu vēlams. Ne viss saturs, ko jūs uzrakstāt, ir patiešām vērtīgs, vajadzīgs, pietiekami labi uztverams, atbilstošs tēmai u.tml. Ir svarīgi nenovirzīties no tēmas - tāpat kā bakalaura darbā. Ja stāsts ir par kaķiem, tad galvenais varonis grāmatas beigās lai pēkšņi nav suns. Vai - vēl ļaunāk -  sākat kā romānu, bet nobeidzat kā finanšu pārskata analīzi. Iespējams, esi uzrakstījis 800 lapaspušu garu eseju, taču rediģētājs vēlas atstāt grāmatas saturam tikai 200 lapaspuses. To varētu saukt par tādu kā deju starp rediģētāju un autoru. Noteikti vajadzētu uzsākt pēc iespējas ātrāk, lai nav daudz lieka darba vēlāk. 

5. Grāmatas korekcija.

Lai arī cik laba nebūtu jūsu valoda, liela iespēja, ka rakstot ir iemetušās neuzmanības kļūdas, kuras pats autors pārlasot nu nekādīgi nevar pamanīt, tāpēc vajadzīga ir svaiga acs, kas vismaz vienreiz pārlasa. Ir gadījumi, kad profesionāls korektors varbūt nav tik nepieciešams (ja esat latviešu valodas skolotāja vai pelnāt maizīti ar rakstīšanu ikdienā), tāpēc vislabāk pārrunāt par to ar redaktoru. Protams, ja jūsu ikdiena nav saistīta ar pareizas gramatikas lietošanu, tad korektors būs ārkārtīgi svarīgs grāmatas tapšanas procesā, jo tas var mainīt pat visu valodas stilu.

6. Grāmatas iekšpuses ilustrēšana.

Ne visām grāmatām tas būs aktuāli, bet rēķinieties, ka attēli un krāsas grāmatā bieži vien pamatīgi palielina izmaksas. Labi būtu izvēlēties vienu krāsu (papildus melnam un baltam), kuru dažādā stiprumā (gaišāku un tumšāku) var izmantot grāmatas ilustrēšanai vai, lai padarītu to nedaudz pievilcīgāku, iekrāsot kādas līnijas vai burtus. Tādā gadījumā cena nemainīsies, ja ieliksiet sareģītus digitālus zīmējumus ar šo pašu krāsu kaut vai pa visu grāmatu, vai arī ieliksiet tikai maziņas līnijas. Atkarībā no grāmatas izmēra var arī mainīties tas, kuras lapas ir izdevīgi veidot pilnīgi krāsainas. Varbūt esat ievērojuši, ka ir grāmatas, kurās pašā vidū parādās fotogrāfijas, un  pie sevis aizdomājāties, kāpēc gan tās nav ieliktas blakus tekstam. Tā vienkārši ir lētāk, tas arī ir vienīgais iemesls. Jāņem arī vērā, kā tiek veidotas ilustrācijas. Ja tās no sākuma ir fiziskas (piemēram, glezna uz auduma, zīmējums uz papīra, fotogrāfija), tad tās būs kaut kā jāpārveido digitālās. To ne vienmēr ir viegli īstenot, jo tā vienkārši nobildēt ar savu telefonu un ielikt grāmatā noteikti nebūs pietiekami kvalitatīvi, lai drukātu grāmatā. Ideālā gadījumā ilustrētais materiāls jau tiek veidots digitālajā vidē un to ir iespējams pielāgot atbilstoši krāsu gammām, ko nosaka drukas. Svarīgi pirms ilustrāciju veidošanas iepazīties ar drukas sagatavošanas materiāliem, kas dažādiem drukas uzņēmumiem var atšķirties.

7. Drukas izvēle.

Pirms sākt domāt par nākamajiem soļiem, ir svarīgi saprast, kur grāmatu drukāsiet. No tā būs atkarīgs, kā veidosiet maketu. Katrai drukai ir savi parametri, pēc kuriem ir jāvadās, lai izveidotu atbilstošu maketu, tāpēc ir svarīgi vai nu pašam atrast informāciju viņu mājaslapā, vai palūgt atsūtīt. Druka pirms precīzas cenas aprēķināšanas jums prasīs vairākus parametrus:

• papīra veids un biezums - tonis, krītots, nekrītots, grami utt. Ir papīrs, kas būs lētāks, jo ir vieglāk pieejams, un kas būs dārgāks. Tas var mainīties atkarībā no piegādes iespējām, to var ieteikmēt karš un Eiropas politika
• vāka veids un izmērs - cietie, mīkstie, ar ielokiem, laminēti, ar audumu utt. Ir svarīgi domāt par gala patērētāju, kas būs vieglāk viņam. Arī vākam ir dažāda biezuma kartoni un apdrukas veidi, kur katra druka var piedāvāt kaut ko citu.
• grāmatas izmērs - ir izmēri, kuri ir finansiāli izdevīgāki un ar vismazāko izniekoto materiālu daudzumu.
• iesiešanas veids - līmēts, siets, abi kopā vai vēl kāds variants, ko piedāvā druka.
• drukas veids - ofsetā vai digitāli (iespējams, ir vēl kāds veids). Šie ir man zināmie kvalitatīvākie grāmatu drukas veidi, kas pieejami Latvijā. Ofsetā grāmatas drukāt visnotaļ izdevīgāk ir vairumā. Jo vairāk, jo lētāk par vienu kopiju. Digitālajai drukai finansiāli neizdevīgi sanāk drukāt vairāk par 500 eksemplāriem, taču nav ārkārtīgi dārgi izdrukāt arī 10-20 eksemplārus, kas ofsetam nebūtu ekonomiski un lielākā daļa druku atteiktos drukāt ofsetā tik maz, jo daudz laika aiziet drukas sagatavošanas darbos. Digitālā druka savukārt dod iespēju padarīt grāmatas saturu interesantāku pieskārienam, jo atšķirībā no ofseta tas krāsu klāj uz papīra, veidojot nelielu reljefu.
• krāsainums - kā iepriekš minēju par ilustrācijām, krāsainība ļoti ietekmēs cenu. Realitātē dažas krāsainas lapas var izmaksāt tikpat dārgi cik grāmata visās visās varavīksnes krāsās. Tajā pašā laikā druka, balstoties uz grāmatas izmēru, var ieteikt, kurās lapaspusēs izvēlēties krāsainu toni un kurās atstāt visu melnbaltu vai ar vienu krāsu, lai samazinātu izmaksas. Tas gan parasti ir grāmatas sākumā, beigās vai pa vidu, tāpēc jāsaprot, vai tas atbilst jūsu mākslinieciskajām idejām.
• lapaspušu skaits - lai uzzinātu cenu, laba doma iedot aptuvenu skaitu, kas, visticamāk, nebūs tas, kas ir jūsu Word dokumentā. To uzzināsiet pēc maketēšanas, kad arī varēsiet uzzināt precīzu drukas cenu. Iespējams, ka cena būs jau mainījusies, ja maketēšana aizņems ilgāku laiku.
• tirāža - cik tad daudz grāmatu mēs vēlamies. Tas būs atkarīgs no daudziem un dažādiem faktoriem. Labāk konsultēties ar citiem autoriem vai izdeniecībām, kas būtu loģisks tirāžas apjoms jūsu grāmatai.

8. Grāmatas maketēšana.

Mazāka apjoma grāmatai vai grāmatai bez ilustrācijām tas var nebūt īpaši sarežģīts process, līdz ar to iespējams, ka var apgūt maketēšanas prasmes pats, kaut vai izmantojot Canva Pro (parastā versija drukām īsti nederēs) vai citas viegli pieejamas programmas. Ja vēlaties pievienot vairāk ilustrāciju, savietot visu glīti un pārdomāti, tad labāk atdot šo darbiņu speciālistam. Vēlams pirms ilustrāciju veidošanas jau laicīgi konsultēties ar maketētāju, lai nesanāk visu darīt dubultā. Atcerieties arī par pirmajām lapām, kur vajadzētu būt informācijai par izdevēju, izdošanas datumu, ISBN u.c. Ir grāmatas, kurām nepieciešams sākumā pievienot atrunu par tās saturu (tas noteikti jāievēro finanšu grāmatām). 

9. Vāka maketa izveide.

Kas gan var būt vēl svarīgāks grāmatai, ja ne pats vāks. Teiciens “neskati grāmatu pēc vāka” ir pamatots, taču vairumam cilvēku vāks tomēr ļoti ietekmē pirkuma izvēli. Visam tur vajadzētu būt īpaši pārdomāti. Pilno vāku ar visu muguriņu var maketēt tikai tad, kad ir zināms konkrēts grāmatas biezums, ko var pateikt tikai druka, kad jau ir zināms papīrs un iesiešanas veids, kuru izmantos. Ir dažādas nianses, kas mainās, ja grāmata ir ar cietiem vai mīkstiem vākiem. Ar kādu materiālu to apstrādās (dažādas drukas piedāvā dažādas iespējas). Iespējams, vēlaties mīkstos vākus ar atlokiem, kur atlocītās maliņas var būt kā papildus lauks vāka saturam un kalpot arī kā grāmatzīme. Varbūt vēlamies cietos vākus, apšūtus ar audumu un apkārt vēl plānā papīra kārtu? Tas palīdzētu grāmatai ilgāk izskatīties svaigākai arī ja apkārt esošais papīrs sen pazudis. Ar vāku iesaku pastrādāt ļoti pamatīgi un neaizmirst, ka jāatstāj vieta svītru kodam.

10. ISBN iegāde.

Pirms nosūtīšanas drukai ir vai nu pašam, vai izdevniecībai jāiegādājas ISBN kods, kas nāk komplektā ar svītru kodu (neaizmirsti uz vāka atstāt vietu, kur pievienot šo svītru kodu, tam jābūt uz gaiša fona un var nebūt īpaši estētisks). Tas nav dārgi, bet pēc Latvijas likumdošanas nepieciešams, ja vēlas iegūt 5% PVN likmi, kas tiek piemērota gan drukājot, gan pārdodot grāmatas. Bez ISBN koda nevarēsiet arī sniegt grāmatas tirdzniecībā grāmatnīcās. To var iegādāties Latvijas Nacionālās bibliotēkas portālā izdevejiem.lnb.lv.

11. Nosūtīšana drukai uz pārbaudi.

Pastāv iespēja, ka pēc maketēšanas vēl būs jāveic kādas korekcijas maketā. Iespējams,  izmantotā krāsu shēma nav bijusi atbilstoša, varbūt nav uzliktas pareizas apmales jeb blīdi u.c. labojumi. Ja maketu veidojāt paši, tad, iespējams, īsti nesapratīsiet, kā labot šīs kļūdas, tāpēc bieži vien drukas par papildus samaksu piedāvā tās “salabot”. Vienā tādā gadījumā (par laimi ne grāmatu, bet bukletu gadījumā) man gala rezultāts diezgan atšķīrās no tā, ko pati biju izveidojusi. No tā brīža maketēšanu uzticu tikai profesionāļiem ārpus drukas. Necenšos veidot arī pati, bet skaidri komunicēju ar savu maketētāju par drukas norādītajām kļūdām, kuras viņa profesionāli izlabo, jo skaidri zina sākumā izvēlēto drukas materiāla konceptu.

12. Grāmatu uzglabāšana.

Manā gadījumā 1000 eksemplāri bija sadalīti pa kastēm, kur katrā bija 21 gabals. Tās ir daudzas kastes! Par laimi mamma dzīvo laukos, kur tās var arī uzglabāt dzīvojamās telpās “pa stūriem”, taču ar šo gadu man nākas sākt īrēt atsevišķu noliktavu, jo tēvs nevēlas māju padarīt par grāmatu noliktavu (pietiek jau ar mammas 8000 lasāmajām grāmatām). Jāņem vērā, ka grāmatas nevar turēt garāžā, pažobelē vai bēniņos, jo tām ir nepieciešama sausa vide bez īpaši svārstīgas temperatūras. Ne vienmēr tas, kas der vasarā, der arī ziemā. Rēķinieties, ka grāmatnīcas arī bez maksas neņems pretī VISAS jūsu grāmatas, taču alternatīva ir lūgt izīrēt nelielu gabaliņu viņu noliktavās, kas var būt un var arī nebūt jums izdevīgi.

13. Kā lasītājs uzzinās par tevi un tavu grāmatu?

Te nu ir radošuma izpausmes vai nu no paša (ja saprot, ko darīt) vai no kāda palīga. Ja grāmatu izdod izdevniecībā, tad parasti tā parūpējas par vismaz kaut kādu reklāmu - informācija visos viņu nostiprinātajos un pieejamajos kanālos, kā arī atklāšanas pasākumu veidošana. Izdeviecībām parasti ir kādas iestrādnes, kā labi palaist grāmatu tirgū. Ko darīt, ja esat viens pats? Tad tas kļūst nedaudz sarežģītāk. Tehniski angļu valodā ir pieejama plaša informācija, kur un kā vislabāk reklamēt savu grāmatu, taču no pieredzes zinu, ka Latvijā ne visas šīs idejas darbojas. Grāmatas sarakstīšana beiži vien ir loģisks solis cilvēkiem, kuri jau ir sabiedrībā kādā veidā zināmi. Tad atliek tikai minēt visos sociālajos tīklos un noziņot medijiem, kad pircēji jau sāk rasties. Taču, ko darīt, ja neesat gluži influenceris? Tad nu ir jūra lietu, ko var pamēģināt, taču tas prasīs daudz laika un pūļu. Kādā citā rakstā noteikti pieminēšu idejas, kā var reklamēt savu grāmatu, ja neesat pazīstams. Ja nevēlaties pats pie tā ķerties, ziedojot visu savu laiku, tad laba ideja ir jau laicīgi padomāt par mārketinga aģentūras vai kādu sociālo tīklu speciālista piesaisti, pirms grāmata vēl ir izdrukāta.

14. Grāmatu tirdzniecība.

Nākamā izvēle un ierobežojums ir - kā jūs tirgosiet savas grāmatas. Tehniski, ja jūs pārdodat preces, tad ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam. Pretējā gadījumā vajag slēgt kāda veida līgumu ar izdevniecību, kura jūsu vietā nomaksātu arī ienākuma nodokļus. Par to būtu jādomā jau pašā sākumā, pirms grāmatas izdrukāšanas. Ja reģistrējaties kā saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais, SIA vai IK), tad nodokļus vajadzēs nomaksāt pašam, taču tas dos iespēju norakstīt izdevumus par grāmatas izveidošanu un maksāt nodokļus tikai no “tīrās” peļņas. Pie reizes varēsiet vienkāršāk noslēgt līgumus ar grāmatnīcām, izrakstīt rēķinus un izveidot arī savu mājaslapu (ja rodas tāda vēlme). Atcerieties, ka arī tirdzniecība Facebook Marketplace ir saimnieciskā darbība, kas ir jāreģistrē.

Ceru, ka šis raksts palīdzēja saprast soļus, kas nepieciešami, lai padarītu jūsu grāmatu par realitāti. Ir izdevniecības, kas dod iespēju “pašam” izdot savu grāmatu, ja viņiem samaksā noteiktu summu, kas iekļaus maketēšanu, druku un, iespējams, uzglabāšanu, taču beigās pašiem būs jātiek galā ar mārketingu un tirdzniecību. Tipiskāks ir gadījums, kad izdevniecībai nosūta “gatavu” grāmatu (tā gan parasti tad vēl ir tālu no gatavības drukai) ar cerību, ka varēs noslēgt līgumu, pašiem nekas nebūs jāmaksā un nākotnē varēs cerēt uz kādiem ienākumiem. Diemžēl praksē esmu redzējusi, ka ne vienmēr šie līgumi ir godīgi pret autoriem un netiek arī dotas īpašas izvēles iespējas - ko dod to, jāņem. Autori, kuriem galvenais, lai viņu darbs vispār parādās plauktos, protams, tas nav slikts variants, taču ieliktais milzu darbs bieži vien neatmaksājas nekad, pat ja grāmata skaitās dižpārdoklis. Izdevniecībā MontMasca mēs piedāvājam autoriem izvēlēties no vairākiem variantiem, kas palielina, vai samazina viņu pašu ieguldījumu finansiāli un praktiski, un proporcionāli arī  līdzi mainās saņemtā atlīdzība. Piedāvājumu prasīt, rakstot uz info@montmasca.lv