Manā dzīvē lielākā daļa iespēju ir radušās, pateicoties vienam dullam lēmumam augstskolas 1. kursā. Par iespēju doties uz Ameriku biju it kā dzirdējusi jau mācību gada sākumā. Taču par to, kas ir Southwestern Advantage, es tā patiešām uzzināju tikai 2015. gada martā. Es to vēl nenojautu, bet tajā brīdī visa mana dzīve mainījās.

Southwestern Advantage

Plašajā internetā ir pieejama gan pozitīva, gan negatīva informācija. Loģiski, ka ne visi apkārtējie bija priecīgi par manām dīvainajām vēlmēm. Kāpēc doties uz Ameriku un klauvēt pie durvīm, lai kaut ko tur tirgotu? Pat pēc 2 nedēļām darba ASV es īsti neko nopelnīju, bet jau biju pārliecināta - šito es darīšu arī nākošgad. Tajā laikā es noteikti biju pavisam cits cilvēks un naudas pelnīšana nešķita īpaši svarīga. Zināju, ka strādāšu kultūras jomā un tajā uz lielo peļņu jau tāpat nevar cerēt. Biju pilnīgi pārliecināta, ka man dzīvē būs iespēja nopelnīt tieši tik daudz, lai vienkārši dzīvotu. Kam man to naudu vajag? Es vairāk gribēju nodarboties ar labdarību, veltot savu laiku kultūras dzīves attīstībai savā ciematā. Ir jau tāds teiciens - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Dzīve parāda, ka plānot ir labi, bet, visticamāk, plānā būs jāveic izmaiņas.

Jaunība ir tāds interesants vecums

Pēc divām vasarām Amerikā, biju tīri pārliecināta, ka šī lieta varētu nebūt īsti mana. Vēlējos pievērsties vairāk studentu pašpārvaldei, kur gūt praktisko kultūras organizatora pieredzi un iet praksē savā nozarē. Pietiek man blandīties pa pasauli. Ja nedarīšu neko tieši kultūras jomā, tad vēlāk var būt jau par vēlu. Cik interesantas ir domas tādiem jauniem studentiem - es visu par visu zinu! Man prieks, ka viens no Southwestern Igaunijas līderiem ar mani parunāja. Viņam bija maz kas sakāms, vairāk tikai jautājams. Bet pēc mūsu sarunas, kur vairāk bija mans monologs un taisnošanās savu mērķu labā, es pārnācu mājās dziļām pārdomu pilnu galvu.

Kaut kas, ko Andress man bija teicis, nelika man mieru: "Un kā tu plāno palīdzēt visiem tiem cilvēkiem, ja tev pašai nebūs naudas? Vai dzīve ar minimāliem ienākumiem ir tas, ko tu vēlies iemācīt arī citiem?" Tas man nelika mieru. Kā tas var būt? Es divus mācību gadus esmu saviem kursa biedriem stāstījusi vismaz desmit dažādos veidos, kā es uzlabošu ciemu, no kura nāku, ko es darīšu, kādus pasākumus rīkošu, kādi ir riski, sasniedzamie rezultāti utt. Un tagad man viens igaunis ir pilnīgi izsitis no sliedēm, jautājot to, ko neviens cits nebija uzdrošinājies prasīt. Latvietim parastajam runāt par naudu ir tabu. Nekas cits neatlika kā klausīt savai jaunajai atklāsmei - dzīvo tādu dzīvi, kādu vēlies iemācīt arī citiem. Cik interesanti, ka pie katras jaunas apņemšanās pēkšņi parādās arī neskaitāmas iespējas, lai tās realizētu!

Kā iepazinos ar investēšanu

Tieši tā paša - 2016. gada - novembrī viena no mūsu igauņu vadītājām (tajā brīdī gandrīz miljonāre) izlēma, ka cilvēkiem, kurus viņa te Latvijā apmāca, varētu piedāvāt pāris nodarbu par finansēm. Tas nebija nekas unikāls - budžetēšana, saliktie procenti, dažādi investēšanas piemēri. Taču beidzot kāds bija pastāstījis, ko es reāli varu iesākt jau šodien, lai pavairotu savu nākotnes kapitālu. Tajā brīdī nodomāju: cik dīvaini, ka to nemāca skolā! Neviens Latvijā tā publiski par šīm tēmām nerunāja, un, ja runāja, tad tas tika laists gar ausīm tīri tā iemesla dēļ, ka "par naudu taču nerunā un vispār investēt ir pārāk riskanti". Muļķīgi, cik daudz iespēju tiek palaists garām ar šādām iemācītām iedomām...

Pirmo reizi dzirdu Jāka Rosāres vārdu

Jāks arī manā 9 gadu Southwestern karjeras laikā vismaz trīs reizes bija Latvijā lasījis lekciju par investēšanas pamatiem. Man tās bija vienas no interesantākajām, ko varēju apmeklēt, ķēru katru vārdu un ideju. Es gan jaunības muļķībā vēl līdz galam nebiju kārtīgi mainījusi sev iedzīto pārliecību, ka naudas ir tikai tik, cik vajag, un man tās daudz nevajag. Šī iemesla dēļ man bija tendence lielo naudu, ko vasarās biju ASV sapelnījusi, arī "notriekt" tajā, kas, manuprāt, bija svarīgākais un trūka uzaugot, - ceļošanā. Ja vien es būtu zinājusi par Erasmus+ projektiem, es noteikti nebūtu iztērējusi tik daudz naudas ceļošanai. Taču, padomājot, kāda bija mana pārliecība par naudu tajā laikā, pat ja es zināju, kas būtu ar to jādara, es, visticamāk, tāpat ātrāk nebūtu sākusi saprātīgi un regulāri investēt. Cilvēkam tomēr ir jāpieaug...

Dzīve ir neparedzama un ar to vajadzētu rēķināties

Un brīdis, kurā es pieaugu, diemžēl nāca komplektā ar COVID-19. 2020. gada vasarā mums pat nebija garantijas, ka varēsim jel kur doties ar Southwestern un pārdot grāmatas. Biju paspējusi uzsākt savu mazo biznesu - izdevu pirmo savas mammas grāmatu. Domāju, ka būs lieliska iespēja piepelnīties starp vasarām, kā arī laba investīcija nākotnei. Kādā brīdī, protams, pielāgojāmies jaunajiem apstākļiem, taču tas negāja viegli. Nauda arī sāka iet uz beigām, apsvēru strādāt "normālu" darbu, tāpēc kļuvu par ekonomikas skolotāju. Tas gan finansiāli bija ļoti neizdevīgi, dārgs hobijs. Vienā brīdī sapratu, ka es skolēniem nevaru mācīt to, ko pati vairs ikdienā nedaru - pelnīt pēc iespējas vairāk ar savām prasmēm un investēt vismaz 10% no visiem ienākumiem. Nepilna laika skolotāja alga tādu luksus iespēju man neļāva.

Uzdrīkstēšanās uzrunāt miljonāru

Paralēli skolēnu mocīšanai, sapratu, ka pēc ceturtās mammas grāmatas izdošanas, iespējams, esmu gatava uzņemties ko lielāku. Bez liekām pārdomām 2022. gada decembrī uzrakstīju Jākam Facebook un pavaicāju par viņa plāniem izdot savas grāmatas (tajā brīdī tādas bija vairākas un vēl nezināju to atšķirību) latviešu valodā. Man par lielu prieku šāda doma viņam bija, taču pašam ar to īsti nebija laika krāmēties. Pat ja nebijām gluži uz "tu", mēs, kā jau kārtīgi biznesa cilvēki, ātri vienojāmies - es varu izdot visas Jāka grāmatas latviešu valodā. Tas bija tieši tik vienkārši!

Mums Southwestern māca: "Prasi to, ko tu vēlies", jo "nē" ir labāks nekā neziņa. Latviešu kūtrums mums tur tiek dzīts laukā no visām pusēm. Vienu Zoom zvanu vēlāk man bija līgums par visām grāmatām un vienošanās par pirmo, kuru izdevām 2024. gada februārī - "Bagātības rokasgrāmata". Esmu kļuvusi ne tikai par starptautisku autoru izdevēju, bet arī par Jāka menedžeri Latvijā, kas man dod iespēju pavadīt laiku ar multimiljonāru.

Pateicības

Lielu paldies šajā jomā man jāsaka tieši diviem Southwestern igauņiem - Andresam Martinam, kurš uzdeva īstos jautājumus pareizajā laikā, un Maretai Pajo, kura arī pareizajā laikā iemācīja man par finansēm to, kas palīdz man vēl šobrīd, un iepazīstināja ar ideju par Jāka Rosāres grāmatu. Novēlu visiem iegūt tādus mentorus, kas palīdz brīžos, kad to vismazāk gaidi.