InstagramFacebook

Maija rakstā iepazīstinājām ar Ievu Kaķīti un viņas pieredzi “Finanšu kalendāra” radīšanas ceļā. Ieva ir daudzpusīga investore, uzņēmēja, kā arī finanšu jomas entuziaste. Šajā rakstā lasi vairāk par Ievas starptautisko pieredzi un novērojumiem, kā arī ieteikumiem, kā ikvienam labāk saprast finanšu pasauli un tajā pastāvošās iespējas.

“Es jau no sākta gala jutu lielāku interesi par finansiāliem jautājumiem nekā mani tuvākie cilvēki, un vēlējos paplašināt savu ietekmi, palīdzot plašākai auditorijai. Nesen izdevās arī atbrīvoties no visiem parādiem. Tas mani iedrošināja meklēt veidus, kā sniegt atbalstu un veicināt izpratni par finansēm un finanšu prasmi,” stāsta Ieva.

Sabiedrības finanšu pratība Latvijā un Eiropā arvien ir uzlabojama

Ieva atceras, kā sākotnēji pētījusi dažādus statistikas avotus par sabiedrības finanšu pratību un bijusi samērā pārsteigta.

Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bieži publicē statistikas datus par iedzīvotāju finanšu prasmēm un to pielietojumu dzīvē, tostarp informāciju par ietaupījumu līmeņiem, parādu apjomu, pensionēšanās plāniem un citiem finanšu rādītājiem,” viņa skaidro. “Pēc šiem datiem, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības rezultāts ir 59 % no iespējamā punktu skaita, salīdzinot ar 60 % vidējo rezultātu starp visām valstīm un 63 % vidējo rezultātu starp OECD dalībvalstīm, ņemot vērā, ka dati ir iegūti laikā no 2022. gada līdz 2023. gada vasarai.”

Kaut gan šie dati ir samērā neseni, daži rādītāji pamazām uzlabojas. Kopumā gan nevar sacīt, ka pirms diviem gadiem pastāvošie izaicinājumi būtu izzuduši. “Par šo situāciju kopumā var teikt, ka, piemēram, pieaugušo finanšu izglītības pieejamība pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies,” Ieva skaidro. “No otras puses, lielākais un aktuālākais izaicinājums, manuprāt, ir cilvēku izpratne par pensiju plānošanu un ilgtermiņa ietaupījumiem. Es domāju, ka, Latvijas situācija šajā ziņā ir uzlabojusies. Bet vēl aizvien ir nepieciešams turpināt veicināt finanšu izglītību un pieejamību visā sabiedrībā, lai veicinātu ilgtspējīgu finansiālo labklājību visiem iedzīvotājiem.”

Latvijas iedzīvotāji un viņu finanšu izglītības uztvere

Kā vietējie iedzīvotāji kopumā uztver finanšu izglītību un ideju uzlabot savu finanšu situāciju? Ievai ir liela saskare un pieredze ar šo jautājumu, gan, radot “Finanšu kalendāru”, gan citus izglītojošus produktus vietējai sabiedrībai. “Daži cilvēki ir gatavi un motivēti uzlabot savu finanšu situāciju, bet citi var būt mazāk atvērti šai idejai,” Ieva dalās pieredzē. “Tie, kas ir gatavi sākt klausīties un darīt kaut ko, lai uzlabotu savu finanšu situāciju, parasti izrāda interesi un motivāciju mainīt savu uzvedību un pieņemt konstruktīvus soļus uz priekšu. Viņi var būt gatavi mācīties no citu pieredzes, meklēt padomus un izmēģināt jaunas stratēģijas, lai sasniegtu savus finansiālos mērķus.”

“No otras puses, ir cilvēki, kas atturas no šādām diskusijām un nevēlas dzirdēt par finanšu uzlabojumiem, jo viņi var justies ērti ar esošo situāciju vai priecāties par tērēšanās brīvību,” viņa piebilst. “Šī sabiedrības daļa var būt mazāk gatava mainīt savu uzvedību vai ieradumus, kas varētu prasīt lielāku disciplīnu un paškontroli. ”

Protams, viss nav tikai melns vai balts - pat tad, ja sākotnēji cilvēki ir pretrunā ar finanšu uzlabošanas ideju, ar laiku viņi var mainīt savu viedokli un pieņemt pozitīvus finanšu paradumus. Bieži vien personīgā pieredze, dzīves notikumi vai izpratne par finanšu riskiem un iespējām var mainīt cilvēka attieksmi pret šo jautājumu. “Finanšu kalendāra” autore uzskata, ka galvenais ir piedāvāt atbalstu un informāciju, lai palīdzētu cilvēkiem izstrādāt veselīgākus finanšu paradumus un sasniegt savus mērķus, ja un kad viņi būs gatavi to darīt.

Individuāla pieeja kā efektīvs veids intereses par finansiālu stabilitāti veicināšanā

“Manuprāt, labākais veids, kā skaidrot un palīdzēt cilvēkiem saprast finanšu pasauli un tajā esošās iespējas, ir sākt ar pamatprincipiem un ikdienas prasmēm. Svarīgi ir veicināt izpratni par budžetēšanu, ietaupījumiem, ieguldījumiem un aizņēmumiem. Šie ir būtiski jēdzieni, kas veido finansiālās drošības pamatu,” viņa stāsta. Finanšu pratība ir sava veida māksla, kas nav apgūstama vienā naktī un ir vairāk kā pakāpenisks, soli pa solim ceļš.

“Šodien, ar kalendāru un dienasgrāmatas izveidi, esmu apvienojusi savas zināšanas un pieredzi, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot savas finanšu prasmes un sasniegt savus finansiālos mērķus gan Latvijā gan arī ārpus tās,” uz dzīvē pieredzēto atskatās Ieva. “Mani iepriekšējie darba un dzīves pieredzes posmi ir bijuši nepieciešams pamats manai pašreizējai lomai kā finanšu padomdevējam un izglītības resursu radītājam.”

Iespējas īstenot savas idejas un ieceres pastāv vienmēr

Savu dzīvi uzlabot finansiāli ir iespējams ikvienam. Varbūt reizēm ir sarežģīti definēt, kur tieši sākt. Šeit Ieva piedāvā padomu no saviem novērojumiem. “Sākotnēji ir svarīgi izveidot skaidru izpratni par savu pašreizējo finanšu stāvokli - saprast savus ienākumus, izdevumus un esošās parādsaistības. Tālāk var apgūt pamatbudžetēšanas prasmes, lai plānotu un pārvaldītu savus finanšu resursus efektīvi,” pārdomās dalās Ieva. “Kad pamatprincipi ir iegūti, ir vērts apgūt izpratni par ieguldījumiem un aizņēmumiem. Cilvēki var sākt ar vienkāršiem ieguldījumu veidiem, piemēram, pensiju fondu vai indeksa fondu ieguldījumiem, lai veicinātu savu nākotnes finansiālo drošību. Attiecībā uz aizņēmumiem ir svarīgi izprast tos kā rīku, nevis kā risinājumu, un uzmanīgi izvērtēt iespējamos riskus un ieguvumus.”

Protams, kad ikdienas situācija ir sakārtota, aktuāla kļūst arī dažādu ideju un lielāku plānu īstenošana. Ieva tic, ka jebkurš cilvēks ir spējīgs piepildīt savas radošās, uzņēmējdarbības un citu jomu iniciatīvas. Viņa iedrošina apkārtējos noticēt sev un aktīvi meklēt iespējas, kā uzsākt iecerēto. “Pasaulē kopumā šobrīd ir liela interese un atbalsts jauninājumiem. Investori un uzņēmēji ir gatavi atbalstīt inovatīvas idejas, un ir daudz resursu un platformu, kas palīdz jaunuzņēmējiem īstenot savus sapņus,” viņa stāsta. 

Ikvienam pieejami reģionāla, valstiska un starptautiska līmeņa atbalsta mehānismi iniciatīvu īstenošanai

Kur īsti sākt? Mūsdienās pastāv daudz dažādu programmu un veidu, kur iegūt finansējumu gan valstiskajā, gan publiskajā sektorā. “Piemēram, LIAA un ALTUM piedāvā daudz iespēju. Arī vairākas pašvaldības Latvijā ir izveidojušas programmas jaunuzņēmējiem, un iedzīvotājiem ir pieejams arī pašvaldību līdzdalības budžets,” Ieva min pāris piemērus. “Tādējādi, šis ir ļoti stimulējošs laikmets darīt ko jaunu un sekot saviem aicinājumiem un iedvesmām, cenšoties radīt pozitīvas pārmaiņas gan sev, gan apkārtējai pasaulei.”

Protams, nacionāla vai pat starptautiska  līmeņa programmas nav vienīgā vieta, kur rast atbalstu. “Ir svarīgi būt radošam un elastīgam, meklējot dažādus finansējuma avotus. Tas var ietvert personīgos ietaupījumus, aizdevumus no draugiem un ģimenes, investorus vai pat crowdfunding platformu izmantošanu,” saka Ieva. “Būtībā, ja tev ir spēcīga ideja un vēlme to īstenot, finanses var atrasties, kamēr vien vari pārliecināt cilvēkus par savu redzējumu un potenciālu. Es savam uzņēmumam izveidoju palielākus resursus, lai justos droša, ka manam uzņēmumam būs laiks izaugt un nebūtu jāprasa ģimenei vai radiem iesaiste, bet paralēli rakstu projektus, lai varētu attīstīt savu uzņēmumu.”

Darbs starptautiskā vidē ir īpaši efektīva izaugsmes un uztveres bagātināšanas  telpa

Arī starptautiska pieredze ir viena no Ievas Kaķītes stiprajām pusēm, viņa ārvalstīs pavadījusi un nodzīvojusi vairāk kā 10 gadu. Šai laikā viņa nodarbojās gan ar projektu vadību, gan radošajām industrijām, tāpēc labprāt dalās pārdomās arī par praktiskā veidā apgūtajām mācībstundām un finanšu stereotipiem, kas mēdz figurēt radošu profesiju pārstāvju vidū. “Man ir jāsaka, ka šī pieredze bija ļoti bagāta un apmierinoša. Viena no lielākajām atziņām bija tas, cik daudz vari mācīties un izaugt, sadarbojoties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām,” viņa stāsta. ”Radošās nozares piedāvā daudzas iespējas gan personīgajā, gan profesionālajā līmenī. Šī vide bieži vien ir starptautiska, kas dod iespēju projektos sadarboties ar cilvēkiem no dažādām valstīm un kultūrām, tādējādi bagātinot savu redzējumu un perspektīvu.”

Ievas pieredzē kā projektu vadītājai sanācis ilglaicīgi gulēt tikai 4-6 h diennaktī un darbs bijis īpaši grūti apvienojams ar jaunās māmiņas lomu. ”Iznāca arī tā, ka vienubrīd strādāju papildus darbu, lai varētu atļauties strādāt to, ko studēju. Tai pat laikā viens no producentiem, ar ko sadarbojos, bija attīstijis savu uzņemējdarbību un ierindojās miljonāru lokā, un tādējādi varēja atļauties šo burvīgo papildus darbu, kas bija viņa sirdslieta. Latvijā pazīstu vairākus pazīstamus cilvēkus filmu industrijā, kas var turpināt darboties šajā jomā, tikai, pateicoties ģimenes atbalstam. Pēc pieredzes gūšanas filmu industrijā kādu laiku strādāju ar valsts līmeņa pārstāvjiem un ekskluzīvo biznesu profiliem, līdz ar to publiski mani darbi nebūs atrodami, taču ikdienas darbs man tik un tā gada pārskatā bija diezgan pelnošs, salīdzinot ar sākotnēji ārvalstīs īstenotajiem projektiem.”

Vai darbošanās radošajās industrijās tik tiešām nozīmē pelnīt mazāk?

Darbs konkrētā nozarē gan, Ievasprāt, obligāti nenozīmē garantēti lielāku vai mazāku peļņu. “Attiecībā uz finansiālo stabilitāti radošajās nozarēs, es piekrītu, ka pastāv stereotipi par to, ka mākslinieki nevar nopelnīt vai dzīvot labi, tomēr manā pieredzē šī tēma ir daudzveidīga. ” viņa pārliecinoši apgalvo. “Protams, ir cilvēki, kas saskaras ar finansiālām grūtībām un strādā vairākās darba vietās, lai nodrošinātu sevi un pat ir zvanījuši man un prasījuši aizdevumus. Taču ir arī daudz veiksmīgu radošo profesionāļu, kuriem izdodas sasniegt finansiālu stabilitāti un pat panākt lielu veiksmi savā jomā, šeit es teiktu veiksmes faktors un plašs kontaktu loks spēlē lielu lomu. Ne visi talantīgie atradīs pelnošu vietu. 

Ieva tic, ka arī radošajās nozarēs strādājošiem ir daudz iespēju, un finansiālā stabilitāte ir iespējama, ja cilvēks ir apņēmīgs, izturīgs un gatavs strādāt, lai sasniegtu savus mērķus. Taču ne visiem ir pacietība un ne visus atbalsta ģimene, kamēr mākslinieks paspēj pats izaugt un pelnīt atbilstoši. Būtībā tas prasa gan radošumu, gan uzņēmējdarbības izpratni, lai izmantotu savu talantu un veiksmīgi pelnītu ar radošu darbību. “Latvijā, šķiet, tas ir nedaudz grūtāk, tad jāsadarbojas ar ārvalstu projektiem un jāzina labākos veidus, kā piesaistīt finanses, jo arī šobrīd, piemēram, filmu industrijā, ļoti daudz filmu top ar minimālu samaksu vai pat bez samaksas papildu lomām,” viņa stāsta.

Veiksmes sastāvdaļas dzīves uzlabošanā ir apņēmība un aktīva darbošanās

Kopumā pēc pieredzētā Ieva iedrošina ikvienu sekot savām idejām gan radošajās nozarēs, gan ārpus tām. ”Šobrīd es dažādās jomās redzu daudz iespēju un izaicinājumu, un esmu pārliecināta, ka, ar pareizu attieksmi un darbību, ir iespējams sasniegt gan personīgos, gan profesionālos mērķus!”